Šautriņu mešana – mērķis un raksturs!

Šautriņu mešana, ko pasaulē pazīst ar nosaukumu Darts ir sportiska izklaide, kas rosina sportisku sacensības garu, spēlējot kā vienatnē, tā arī ģimenes lokā un kopā ar domubiedriem. Laika gaitā šautriņu mešana no krodziņu spēles ir attīstījusies par sporta veidu, kā rezultātā tā ir kļuvusi par vienu no iecienītākajiem atpūtas veidiem ne tikai krodziņos, bet arī mājās un lielās sporta arēnās. Šautriņu mešana ir koncentrēšanās un precizitātes māksla, kur viss tiek pakļauts tikai vienai domai – es un mērķis! Šautriņas trenē attāluma izjūtu, koordināciju, reakciju, spēka izjūtu un to saskaņu. Punktu skaitīšana attīsta atmiņu, īpaši bērniem veicina matemātisko domāšanu un spēju prognozēt rezultātu. Adrenalīns, ko izraisa koncentrēšanās metienam, pozitīvi ietekmē nervu sistēmu un palīdz atbrīvoties no stresa. Treniņi attīsta pacietību, pilnveido mērķtiecības izjūtu un audzina raksturu. Var trenēties mājās nedēļām ilgi, apgūt izcilu tehniku, kas palīdz iemest maksimālo punktu skaitu, bet plašākā sabiedrībā jeb sacensībās nekas neizdodas, ja nespēj tikt galā ar satraukumu, ko rada neierasti trokšņi, jauna vide un citu uzmanība. Tāpēc ir jāprot vienlaikus atbrīvoties un koncentrēties jebkurā situācijā, jo spēlē rokas notrīcēšanu var izraisīt pat vismazākais sīkums.

Kas ir nepieciešams šautriņu mešanai?

Vieta. No mešanas vietas līdz mērķim jāizbrīvē 2,37 metri. Platumā nepieciešams 1 metrs brīvas telpas, bet augstumā – vismaz 2,20 metri, jo pēc noteikumiem, no grīdas līdz mērķa centram ir 1,73 metri.

Mērķis. Mūsdienās ir iespējams iegādāties divu veidu mērķus – sizila un kartona. Labāks un daudz izturīgāks noteikti ir sizila mērķis, jo tā šķiedrainais materiāls nesaglabā iemesto šautriņu pēdas un katrā nākamā blakus iemestā šautriņa aizver iepriekšējo vietu ciet. Tajā pašā laikā šautriņas adatai ieduroties kartonā paliek caurums un, intensīvi spēlējot, kartona mērķis drīz vien ir pagalam. Bērnu izklaidei par lielisku variantu kalpo magnētiskais mērķis ar šautriņām bez asiem galiem, jo tā ir droša garantija, ka bērnus var atstāt droši bez vecāku uzraudzības. Aizvien lielāku popularitāti pasaulē iemanto arī elektroniskais mērķis, kurš ir piemērotāks iesācējiem, jo tam ir datorizēta punktu skaitīšanas sistēma un daudzas spēļu variācijas. Elektroniskās šautriņas noteikti ir mazāk traumatiskas, tomēr tās ir arī daudz vieglākas, to uzgaļi ir no plastmasas un maināmi, jo bieži lūzt.

Lai arī spēlēšanai mājas apstākļos sienu aizsargs un apgaismojums nav obligāta prasība, tomēr šie ir mērķa aksesuāri, kuri nereti šautriņu spēli padarīs drošāku un acīm patīkamāku. Īpaši situācijās, kad šautriņas spēlē bērni un iesācēji.

Šautriņu izvēle ir ļoti plaša un atkarīga no paša gaumes, spēles stila un maciņa biezuma. Pieredzējuši spēlētāji biežāk iesaka izvēlēties šautriņas ar lielāku tungstena % bareles sastāvā, jo tām ir labāka aerodinamika un ir vieglāk trāpīt mērķī.

Šautriņa pamatā sastāv no četrām sastāvdaļām – adatas, bareļa, astes un spārna, kurām klāt var pievienot arī citus aksesuārus, piemēram, spārniņu aizsargus jeb protektorus. Tomēr vissvarīgākā šautriņas sastāvdaļa ir barelis, kurš tiek ražots visdažādākajās formās un ir daudzveidīgs kā izmērā, tā svarā. Adatas, astes un spārni šautriņai ir maināmās sastāvdaļas, kuras tai nodrošina aerodinamiku un lidojuma stabilitāti. Turklāt šeit izvēle pēc materiāla un izmēra ir vēl plašāka, līdz ar to nereti izvēlēties sev pateicīgāko ir īsts izaicinājums.

Tikmēr ne visi šautriņu aksesuāri vistiešākajā veidā ir kā uzliekamas un noņemamas šautriņu detaļas, piemēram, adatu asināmie, vaski un pulveri pirkstiem vai spārniņu caurumotāji. Nereti tieši aksesuāri palīdz labāk sagatavoties spēlei.

Kā mest?

Savā ziņā šautriņu mešana ir visnotaļ demokrātiska izklaide, kurā kādā brīdī pārvēršas par sportu. Šautriņu mešanā nav ne vecuma, ne dzimuma ierobežojuma, kā arī nav izšķirošas nozīmes auguma garumam. Labāku rezultātu var sasniegt, priekšā izvirzot to kāju, ar kuru roku met. Tāpat ir svarīgi, šautriņu izmest ar roku, nevis ar visu augumu (ķermenis kustībās nepiedalās). Tāpat jārēķinās, ka pēc pus stundas intensīvas spēlēšanas var sākt sāpēt muskuļi.

Punktu skaitīšanas sistēma

Lielai daļai iesācēju noteikti ir radies priekšstats, ka visvairāk punktu var iemest trāpot mērķa centrā, tomēr tā nebūt nav! Mērķis ir sadalīts 20 sektoros un katrā no tiem ir vēl divi sektori, kuros iemestos punktus var attiecīgi dubultot un trīskāršot. Tāpat mērķim ir vēl divi centra sektori – sarkanais centrs un zaļais centrs, par kuriem attiecīgi tiek piešķirti 50 un 25 punkti.

Interesanti fakti par šautriņu mešanu

Šautriņu mešanas izcelsme ir noslēpumā tīta, tomēr zināms, ka 14. gadsimta sākumā angļu loka šāvēji pēc kaujas izklaidējās, mētājot mērķī nolauzto bultu uzgaļus. Par mērķi tika izmantoti alus mucu dibeni vai nozāģētas koka ripas, kuru gadskārtu riņķi kalpoja kā vērtēšanas sistēma.

Kādā no slavenā gleznotāja Leonardo da Vinči (1452 – 1513) skicēm uzzīmēti bultas uzgaļi, kuri ir līdzīgi un atgādina mūsdienu šautriņas.

Laika gaitā Anglijā šautriņu mešana ir kļuvusi par vienu no iecienītākajiem izklaides veidiem, kā, piemēram, karaliene Anna Boleina 1534. gadā savam vīram Henrijam VII uzdāvinājusi krāšņu šautriņu komplektu.

1908. gadā kāda angļu kroga saimnieks stājies tiesas priekšā par to, ka savā krogā ieviesis laimes spēli – šautriņu mešanu. Krodziniekam tomēr izdevies tiesnešiem pierādīt, ka šis sporta veids nekādi nav saistīts ar nejaušībām un veiksmi, bet ir atkarīgs no katra spēlētāja izveicības un meistarības. Apsūdzētais trīs reizes pēc kārtas iemetis šautriņas mērķa sektorā, kas dod visvairāk punktu, un lūdzis, lai tiesnesis izdara tāpat. Tiesas kalpa mestās bultiņas aizlidojušas garām mērķim, un krodzinieks ticis attaisnots.

19. gadsimta beigās angļu namdaris Braiens Gemlins pirmo reizi sastādījis šautriņu mešanas spēles noteikumus, kuri vēl nav mainījušies līdz pat mūsdienām.

Pirkumu grozs

Pirkumu grozs ir tukšs.